Vēstule draudzenei

Dzīvoklī beidzot ir silti

Laužu valriekstus un priecājos. Uzdāvināju Edgaram glītas, 1960. gada Francijā ražotas riekstu… Knaibles? Tā tās sauc? Meklētājs atrod riekstu attaisāmo un (nedaudz poētiskāk) riekstu lauzi, kā arī (atkal mazāk poētiski) riekstu laužamo mašīnu, bet instruments saukts arī par riekstu stangām. Lai būtu riekstu lauzis. Prieks par to, ka riekstu lauzis tiek izmantots, nevis paliek plauktiņā. Un par to, ka dzīvoklī beidzot ir silti. Malkas apkure sevī ietver omulīgus brīžus, tomēr ievēroju, ka diezgan bieži jūtos nosalusi. Jāsameklē lazdu rieksti čaumalā –– tie mēdz būt ļoti garšīgi. Dažkārt uzrodas kāda skaista lietiņa, kas drīz vien kļūst par nelaimīgu krāmu, bet citkārt tāda ienes tavā ikdienā jaunu jauku paradumu. Un vēl, nav no katras domas jāizloba baigā publicistika. Tāpēc mums ar Patu tagad ir blogs.

ML, 13.05.2024.

Leave a comment

Patrīcija M. Keiša un Marija Luīze Meļķe — divas rakstošas un arī nerakstošas radības. Nerakstīšana ir sliktāka par rakstīšanu, bet rakstīšanai ir pašai savi gaužām smagie aspekti. Šī vietne ir drošības zona tekstam un abām autorēm. Vēstule draudzenei.

Lai saņemtu paziņojumu e-pastā ikreiz, kad draudzenei ir jauns ieraksts, spiediet subscribe. Taču piedāvājam arī pieteikties katru otro nedēļu saņemt vēstuli ar atskatu uz jaunākajiem ierakstiem un uzaicinājumu tajos ielūkoties — šis variants būs piemērotāks, ja nevēlaties, lai radošākajos brīžos piespamojam jūsu e-pastu ar pieciem paziņojumiem dienā.

Piesakieties ik divu nedēļu vēstulei (vai pasakiet ko citu): vestule.draudzenei@gmail.com