Vēstule draudzenei

Varbūt atkal saistībā ar dzimšanas dienu

Es zinu, ka melnā krāsa

Ir zaudējusi savu nozīmi

Tas ir, jebkādu nozīmi

Uzvilkt melnas drēbes

Var jebkurš un jebkad

Tomēr es nēsāju melnu

Lai sērotu un izdzīvotu

Savu neapmierinātību

Es zinu, ka melnā krāsa ir zaudējusi savu nozīmi. Tas ir, jebkādu nozīmi. Uzvilkt melnas drēbes var jebkurš un jebkad. Tomēr es nēsāju melnu, lai sērotu un izdzīvotu savu neapmierinātību.

Tātad simbols ir un nav miris.

Man patīk šīs melnās drēbes, jūtos tajās ērti un mierīgi. No manis neiziet nekas lieks un neienāk ne tik. Pavadīt tā visu dzīvi būtu pārspīlēti, bet šobrīd tādā veidā gūstu harmoniju. Kad visapkārt ir bardaks un galvā arī, vajag izdarīt kaut ko banālu. Citkārt es nogrieztu matus, bet ne šoreiz. Ne šoreiz. Jāspītējas un jāaug.

ML, 16.09.2024.

Leave a comment

Patrīcija M. Keiša un Marija Luīze Meļķe — divas rakstošas un arī nerakstošas radības. Nerakstīšana ir sliktāka par rakstīšanu, bet rakstīšanai ir pašai savi gaužām smagie aspekti. Šī vietne ir drošības zona tekstam un abām autorēm. Vēstule draudzenei.

Lai saņemtu paziņojumu e-pastā ikreiz, kad draudzenei ir jauns ieraksts, spiediet subscribe. Taču piedāvājam arī pieteikties katru otro nedēļu saņemt vēstuli ar atskatu uz jaunākajiem ierakstiem un uzaicinājumu tajos ielūkoties — šis variants būs piemērotāks, ja nevēlaties, lai radošākajos brīžos piespamojam jūsu e-pastu ar pieciem paziņojumiem dienā.

Piesakieties ik divu nedēļu vēstulei (vai pasakiet ko citu): vestule.draudzenei@gmail.com