Vēstule draudzenei

Par varbūtisko īsumā

Varbūt man būtu divas dienas jāpaguļ gultā? Atvainojiet, Luīze šobrīd atpūšas. Vienīgi, neviens nevar atļauties mani aprūpēt. Kad neko citu nepadarīsi, klausos mūziku. Šķiet, impresionistu vidū arī vismīlīgākos skaņdarbus apdzīvo sēras. Piemēram, Satī “Gnossiennes: 5. Modéré”. Tīri jauks; varētu pat teikt — pacilāts. Bet skumjas — bezgalīgas. Droši vien tā ir klavieru atbalss. Klavierēm ir īpaša atbalss, kas skan pēc lielās lietu neiespējamības. No tās nenoslēpsies.

Kad iekšējā dezorientētībā staigāju pa pilsētu, nepārtraukti paklūpu, aizķeros, izlaižu, uzskrienu… Vārdu sakot, tiecos nokrist gar zemi. Noderētu krekliņš ar uzrakstu: UZMANĪGI. Tas reizē būtu atgādinājums sev un brīdinājums/lūgums citiem. Varbūt jāietetovē plaukstā.

ML, 27.09.2024.

Leave a comment

Patrīcija M. Keiša un Marija Luīze Meļķe — divas rakstošas un arī nerakstošas radības. Nerakstīšana ir sliktāka par rakstīšanu, bet rakstīšanai ir pašai savi gaužām smagie aspekti. Šī vietne ir drošības zona tekstam un abām autorēm. Vēstule draudzenei.

Lai saņemtu paziņojumu e-pastā ikreiz, kad draudzenei ir jauns ieraksts, spiediet subscribe. Taču piedāvājam arī pieteikties katru otro nedēļu saņemt vēstuli ar atskatu uz jaunākajiem ierakstiem un uzaicinājumu tajos ielūkoties — šis variants būs piemērotāks, ja nevēlaties, lai radošākajos brīžos piespamojam jūsu e-pastu ar pieciem paziņojumiem dienā.

Piesakieties ik divu nedēļu vēstulei (vai pasakiet ko citu): vestule.draudzenei@gmail.com