Šķirstu grāmatu ar Džordžijas O’Kīfas darbu reprodukcijām, kur starp lieliskām, visādi numurētām abstrakcijām parādās divas klusās dabas — “Vīnogas uz balta šķīvja” (1920) un “Plūmes” (arī 1920). “Ikviens mīl labu plūmi,” es nodomāju un attopos, ka beidzot esmu pateikusi pie sevis vārdus, kas nemet satraukuma vai nospiestības ēnas. Tātad februāris ir beidzies?
ML, 01.03.2025.

Leave a comment