Vēstule draudzenei

7. marts

Dienas pirmo pusi pavadu raudot par ceļojuma plānošanu (Florencē visu nākamo nedēļu sola gāzienu) un, kad asaru kanāli atvērušies, pa īstam par brāļa nāves dienu, kas ir rīt. Patiesībā viņš to izdarīja naktī. Nezinu cikos, bet šonakt mans brālis atņems sev dzīvību — tā to pēkšņi redzu, kā mūžīgu atkārtošanos, kas ik gadu jāpārdzīvo.

Ir pēcpusdiena un sēžu kafenē, lai rakstītu lugu, kuras fragments šovakar jāiesniedz. Bet te spīd visjaukākā saule un skan ABBA, un ik pa brīdim gan es, gan citas meitenes kafejnīcas stūros iedziedas līdzi. Uzjundī tāds mūzikla potenciāls — vēl nedaudz un varētu visas celties dejot. Sieviešu diena.

P., 7.03.2025.

Leave a comment

Patrīcija M. Keiša un Marija Luīze Meļķe — divas rakstošas un arī nerakstošas radības. Nerakstīšana ir sliktāka par rakstīšanu, bet rakstīšanai ir pašai savi gaužām smagie aspekti. Šī vietne ir drošības zona tekstam un abām autorēm. Vēstule draudzenei.

Lai saņemtu paziņojumu e-pastā ikreiz, kad draudzenei ir jauns ieraksts, spiediet subscribe. Taču piedāvājam arī pieteikties katru otro nedēļu saņemt vēstuli ar atskatu uz jaunākajiem ierakstiem un uzaicinājumu tajos ielūkoties — šis variants būs piemērotāks, ja nevēlaties, lai radošākajos brīžos piespamojam jūsu e-pastu ar pieciem paziņojumiem dienā.

Piesakieties ik divu nedēļu vēstulei (vai pasakiet ko citu): vestule.draudzenei@gmail.com